"Mazs ir skaists..." (E.F.Šūmahers)

"Mazs ir skaists." (E. F. Šūmahers)

E. F. Šūmahers ir viens no tiem nedaudzajiem cilvēkiem, kuru darbs ir mainījis cilvēces domas virzienu. Viņš bija labs ekonomists, katolis, Gandija sekotājs, daudz darījis jaunattīstības valstu labā. D. Ors atzīst, ka neviens cilvēks nevar tikt atzīts par ekoloģiski izglītotu, ja viņš nav lasījis Šūmaheru. Visslavenākā Šūmahera grāmata «Mazs ir skaists» («Small Is Beautiful») regulāri tiek iekļauta dažādos izcilāko grāmatu sarakstos.

«Kad cilvēki prasa sev izglītību, viņi parasti domā kaut ko vairāk kā tikai vingrināšanos, kaut ko vairāk kā tikai faktu zināšanu un kaut ko vairāk kā tikai izklaidi. Varbūt viņi paši nemāk precīzi formulēt, ko viņi meklē, bet es domāju, ka viņi meklē idejas, kas viņiem padarītu saprotamu pasauli un viņu pašu dzīvi. Kad lieta ir saprotama, jums ir līdzdalības sajūta; kad lieta ir nesaprotama, jums ir atsvešinātības sajūta.»

«Visi priekšmeti, lai cik specializēti tie būtu, ir saistīti ar centru; tie ir līdzīgi no Saules izejošiem stariem. Centrs sastāv no mūsu pamatpārliecībām, no tām idejām, kuras patiesi spēj mūs aizraut. Citiem vārdiem sakot, centrs sastāv no metafizikas un ētikas, no idejām, kas, vai mums tas patīk, vai nē, ir virs faktu pasaules. Tāpēc parastās zinātniskās metodes nevar tās ne apstiprināt, ne noliegt. Bet tas nenozīmē, ka tās ir tīri «subjektīvas» vai «relatīvas», vai tikai patvaļīgas konvencijas. Tām realitātē jābūt patiesām, kaut arī tās ir virs faktu pasaules, - mūsu pozitīvajiem domātājiem tas šķiet acīmredzams paradokss. Ja šīs idejas realitātē nebūtu patiesas, uzticība šādam ideju kompleksam neizbēgami novestu postā.

Izglītība mums var palīdzēt vienīgi tad, ja tā rada «veselu cilvēku». Patiesi izglītots cilvēks nav cilvēks, kas zina nedaudz par visu, pat ne cilvēks, kas zina visu par visiem priekšmetiem (ja tas ir iespējams). «Veselam cilvēkam» ir mazliet detalizētu zināšanu par faktiem un teorijām, viņš var augstu vērtēt Britu enciklopēdiju, jo «tā zina, un viņam nevajag», bet viņš būs patiesā saskarsmē ar centru. Viņš nešaubīsies par savām pamatpārliecībām, par savas dzīves nozīmi un mērķi. Viņš var neprast to izteikt vārdos, bet viņa dzīve noteikti parādīs šo saskarsmi, kas rodas no iekšējas skaidrības.»

«Cilvēcīgas būtnes pirmais uzdevums- ir mācīties no sabiedrības un tradīcijām un rast pagaidu laimi, saņemot rīkojumus no ārpuses.

Viņas otrais uzdevums- ir saņemto informāciju sevī izsijāt, sašķirot to, labo paturēt un slikto izsviest.

Pie trešā uzdevuma nevar ķerties, iekams nav veikti divi pirmie. Tam ir nepieciešama vislabākā palīdzība, kādu var atrast.

Uzdevums ir - nomirt sevī sev, visam, kas patīk un nepatīk, visām egocentriskajām rūpēm. Tik lielā mērā, cik cilvēks to izdarīs, viņu vairs nevadīs no ārpuses, nedz arī paša ego. Viņš būs ieguvis brīvību jeb, kā varētu sacīt, viņu tad vadīs Dievs. (Ja viņš ir kristietis, tas ir tieši tas, ko viņš varētu vēlēties sacīt.)»

"Pat šodien, mēs parasti sakām, ka gigantiskas organizācijas ir neizbēgama nepieciešamība, bet, kad mēs paraugāmies vērīgāk, varam pamanīt, ka, tiklīdz tiek ieviesti lieli izmēri, bieži parādās spriega cenšanās lielajā sasniegt mazumu. "

"Palūkosimies tagad uz šo lietu no otras puses un pavaicāsim, kas īstenībā ir vajadzīgs. Cilvēku darīšanās vienmēr parādās nepieciešamība pēc vismaz divām lietām vienlaicīgi, kas virspusēji šķiet nesavienojamas un viena otru izslēdzošas. Mums vienmēr vajag gan brīvību, gan kārtību. Mums vajag daudzu jo daudzu mazu, autonomu vienību brīvību un tajā pašā laikā lielizmēra, varbūt globālas, vienotības un koordinācijas kārtību. Kad runa ir par rīcību, mums acīmredzami vajag mazas vienības, tāpēc, ka rīcība ir dziļi personiska lieta un cilvēks var saskarties vienlaicīgi tikai ar ļoti mazu cilvēku skaitu.

Bet, kad runa ir par ideju pasauli, par principiem vai ētiku, miera un arī ekoloģijas nedalāmību, mums jāapzinās cilvēces vienotība un uz tā jābalsta savu rīcību. Vai, citādi sakot, tā ir taisnība, ka visi cilvēki ir brāļi, bet arī tas ir tiesa, ka mūsu aktīvajās personiskajās attiecībās mēs patiesībā varam būt brāļi tikai dažiem no viņiem un tiem mēs esam aicināti parādīt vairāk brālīguma nekā mēs, iespējams, varam parādīt pārējai cilvēces daļai. mēs visi zinām cilvēkus, kas brīvi runā par cilvēces brālību, tajā pašā laikā izturoties pret saviem kaimiņiem kā pret ienaidniekiem, tāpat mēs arī pazīstam cilvēkus, kuriem ir lieliskas attiecības ar visiem saviem kaimiņiem, bet kas tomēr ir briesmīgu aizspriedumu pilni pret visām ārpus viņu sīkā loka esošajām cilvēku grupām.

Es vēlējos uzsvērt cilvēka prasību dualitāti, kad runa ir par izmēru, - te nav vienīgās atbildes. Cilvēkam saviem dažādajiem mērķiem vajag daudzas dažādas struktūras, gan mazas, gan lielas, dažas izmeklētas un dažas visaptverošas." ( E.F.Šūmahers)


Žurnāls pateicas par sadarbību raksta sagatavošanā Vides aizsardzības kluba prezidentam Arvīdam Ulmem!

Ilustrācija: Janis Rozentāls, "Saules meitas" (1912.g.)


Es jau sekoju jūsu jaunumiem www.fb.com/BeautyHealthMag!