Kas jādara, lai uzlabotu smadzeņu darbību?

Kas jādara, lai uzlabotu smadzeņu darbību?

Jauns atklājums rāda, kā vienkārša iejaukšanās – pašapstiprināšana – var atvērt mūsu smadzenes, lai tās pieņemtu ieteikumus, ko grūti dzirdēt. „Pašapstiprināšana ietver atsaukšanos uz pamatvērtībām”, skaidro Emīlija Falka (Emily Falk), pētījuma vadošā autore un Komunikāciju neirozinātņu laboratorijas direktore Pensilvānijas universitātes Annenbergas komunikāciju skolā. Vai ārsts Jums kādreiz teicis, ka Jums vajadzētu vairāk nodarboties ar sportu? Vai dzīvesbiedrs kādreiz ierosinājis ēst veselīgāk? Pat ja padoms sniegts ar labiem nodomiem, vairums cilvēku ieņem aizsardzības pozīciju, ja saskaras ar ierosinājumiem, kas norāda uz mūsu vājībām. Atsaukšanās uz vērtībām, kas sniedz mums nozīmi, var palīdzēt cilvēkiem citādi draudošās ziņas saskatīt kā vērtīgas un pašpietiekamas.” Mūsu darbs rāda, ka tad, ja cilvēki saņēmuši apstiprinājumu, viņu smadzenes sekojošās ziņas apstrādā atšķirīgi.”

Kopā ar kolēģiem Annenbergā, Mičiganas Universitātē un Kalifornijas universitātē Losandželosā Falka ar savu komandu izmantoja funkcionālo magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (fMRI), lai izpētītu smadzeņu daļu, kas iesaistīta atsauces uz sevi apstrādē, ko sauc par ventromediālo smadzeņu garozas pieres daivu (ventromedial prefrontal cortex, VMPFC). Komanda izpētīja aktivitāti šajā reģionā, sniedzot mazkustīgiem pieaugušajiem padomu, ko viņi varētu saņemt no ārsta (piem., „Cilvēkiem, kas mazāk sēž ir zemāks noteiktu slimību saslimšanas risks”). Dalībnieki, kas bija veikuši pašapstiprināšanas vingrinājumu pirms padoma saņemšanas uzrādīja augstākus aktivitātes līmeņus šajā galvenajā smadzeņu apgabalā veselības padoma saņemšanas laikā un viņu „slinkas dīvānā sēdēšanas” mazkustīgais dzīvesveids turpmākajā mēnesī pēc šīs intervences strauji samazinājās. Tiem, kam tika sniegti norādījumi padomāt par vērtībām, kas viņiem nebija tik svarīgas, uzrādīja zemākus aktivitātes līmeņus šajā galvenajā smadzeņu apgabalā veselības padoma saņemšanas laikā un viņu mazkustīgais dzīvesveids saglabājās sākotnējā līmenī. Rezultāti tika ziņoti Proceedings of the National Academy of Science februāra numurā.

Iepriekšējie pētījumi ir parādījuši, ka smadzeņu aktivitāte VMPFC veselības ziņojumu laikā var labāk paredzēt uzvedības izmaiņas nekā pašu personu nodomi, un šis pētījums ienes jaunu gaismu, kāpēc. VMPFC ir smadzeņu reģions, kas visbiežāk tiek aktivizēts, kad dalībnieki domā par sevi un kad viņi idejām piedēvē vērtību. Jaunie rezultāti rāda, ka smadzeņu atvēršana šādā veidā ir galvenais ceļš uz uzvedības izmaiņām. „Izprašana, kā smadzenes atver durvis jaunām veselības intervencēm, kas vērstas tai pašā virzienā,” piebilst Falka.

Mēs īpaši bijām ieinteresēti pašapstiprināšanas izmantošanā, lai palīdzētu cilvēkiem kļūt aktīvākiem, jo mazkustīgs dzīvesveids ir viens no lielākajiem draudiem veselībai, ar ko saskaras gan amerikāņi, gan cilvēki visā pasaulē,” sacīja Falka. Vispārēji mazkustīgs dzīvesveids kļūst par lielu problēmu; dažos reģionos gandrīz 85 procentiem no pieaugušo populācijas ir mazkustīgs dzīvesveids. Tas var izraisīt vairākas veselības problēmas, tostarp vāju sirds veselību, diabētu un vēzi, kas nebūt nav viss. Pat nelielā apjomā palielinātai aktivitātei var būt nozīmīga ietekme gan uz garīgo, gan fizisko veselību. Komanda pētīja 67 pieaugušos ar mazkustīgu dzīvesveidu no dažādām vidēm. Dalībnieki uz delnas nēsāja ierīces, kas objektīvi izmērīja viņu aktivitātes līmeņus nedēļu pirms un mēnesi pēc intervences. Dalībniekiem arī tika nosūtītas teksta ziņas, kas pastiprināja galvenos ziņojumus, kas tika sniegti fMRI skenerī. Brīvprātīgajiem tika parādītas tādas ziņas kā „Saskaņā ar Amerikas Sirds asociāciju cilvēkiem ar Jūsu fiziskās neaktivitātes līmeni ir daudz lielāks risks saslimt ar sirds slimībām,” vai „Pēc stundas sēdēšanas, pamēģiniet piecas minūtes pastāvēt. Piecelieties, kad lasāt, skatāties TV, runājat pa telefonu, salokāt veļu vai rakstāt e-pastu.” Dažiem dalībniekiem šīs veselības ziņas tika ietvertas pašapstiprinājuma ziņā, piemēram, „padomājiet par laiku, kad palīdzējāt draugam vai ģimenes loceklim kaut ko sasniegt.” Kad veselības ziņas tika papildinātas ar pašapstiprinājumu, brīvprātīgie uzrādīja lielāku aktivitātiVMPFC aktivitātē gan veselības ziņas laikā, gan arī pēc tam.

Psihologi ir izmantojuši pašapstiprinājumu kā tehniku, lai uzlabotu rezultātus sākot no veselīgiem ieradumiem augsta riska pacientiem līdz pat akadēmiskā snieguma pieaugumam jauniešiem, kas ietilpst riska grupā, tādējādi norādot, ka šie atklājumi var tikt izmantoti plašā intervenču klāstā.

„Mūsu atklājumi uzsver, ka kaut kas tik vienkāršs kā pamatvērtības var būtiski mainīt veidu, kā mūsu smadzenes reaģē uz ziņām, ar ko sastopamies katru dienu,” norādīja Falka. „Laika gaitā tas sniegs milzīgu ietekmi.”

Es jau sekoju jūsu jaunumiem www.fb.com/BeautyHealthMag!