`Patriotiskie plāceņi

`Patriotiskie plāceņi", cepures, mežrozītes, Džons Brauns...- Kalnciema kvartālā

23. janvāris. Tiekamies pie Kalnciema kvartāla galerijas. Auksti...Brr...Aicinošs smaids, kāds sparīgi māj skatloga otrā pusē – „Nāciet taču iekšā, te gleznas un..silti!”

Galerijā skatāma Ievas Saulītes (LMA absolvējusi 2009.g.) personālizstāde „Dzīves ceļojums”. Gleznu autore 2014.gada novembrī un decembrī darbojās mākslinieku rezidencē Reikjavikā, Islandē. Darbi – zīmējumi, grafikas, kolāžas, tapuši Islandē un vēlāk Latvijā. Tie atklāj un dod norādes par ceļojumā gūto pieredzi no ikdienas dzīves „iekšpuses” jeb „uz savas ādas piedzīvoto”. Mākslas valodā tiek runāts arī par cilvēku savstarpējām attiecībām.
(Izstāde skatāma līdz 28. janvārim.)

Galerijas centrā – liels galds ar krāsainiem papīriem, zīmuļiem. Iespējas bērniem darboties un veidot pašiem savas – sapņu cepures, jo kvartālā šodien – „Cepuru tirgus”.

Tirgus – tik krāsains, ziemīgi priecīgs, kārdinoši vilinošs, tējas garaiņi, smaržas un garšas, sieri, dārzeņi, zivis, dažādas gaļiņas, pat briežu un strausu, kūpinājumi un žāvējumi, trauciņos oranžie foreļu ikri, milzīgi maizes kukuļi kraukšķīgi brūnām garozām, tēju maisījumi, kaņepju sviests, mājas vīni, ievārījumi, sulas un sīrupi, saldētas ogas – zemenes, mellenes, smiltsērkšķi, avenes.. .– „kā dzīvas”, amatnieku raibumraibie darbi, protams, - arī šalles, cimdi, cepures un jauki, runīgi pārdevēji.

`Patriotiskie plāceņi

Koka lietas: dēlīši, karotes, lielas un mazas, lāpstiņas, neparasti lukturi...

Pastāstiet, kas jums te interesants, tāds neparastāks varbūt?

Te ir svečturi no plūmes, „garšvielu kuģīši”, lāpstiņas no ozola, oša, paliktņi karstajām pannām, sviesta nazīši. Mēs esam no Jelgavas, ģimenes uzņēmums. Darbs gan vairāk kā hobijs sanāk, nevis bizness. Jā, te vēl ir tādas „kompāniju lietas”, kur var ielikt „špeku” un „šmakovku”. Ja nezināt, kas tas ir, latgaļiem pajautājiet.

Un kas tie tādi par „smaidiņiem” – fotogrāfiju turētāji?

Nē, tie ir planšetu turētāji, pieprasīta lieta. Ejam ar ideju laikmetam līdzi.

Ahā, daudziem ir planšetes, bet nav kur turēt. Latviešu tautas senās amatniecības stils pieskaņojas elektroniskajam laikmetam...

Kāds vīrs skaļi sauc: „Vīns, vīns, latviešu vīns!” Ieraugām tālāk uzrakstu: „Labs vīns laimīgiem cilvēkiem”, galds ar meksikāņu sombrero cepuri, bagātīgu mājas vīnu klāstu un smaidīgu sārtvaidzi-pārdevēju. Mājas vīni – ābolu, upeņu, melleņu, lāceņu, aveņu...Stāsta vīndaris no Limbažu pagasta (runā jaušams angļu akcents):

Uz Latviju atbraucu pirms 16 gadiem, vīnu darinu jau 14 gadus. Mans vārds – Džons Brauns.

Džons Brauns? „Džons Brauns dodas...kaujas laukā...”(Smaida). (Atcerējos, reiz braucot uz talku, autobusā priecīgi dziedājām: „Džons Brauns stāda cukurbietes...savā piemājas dārziņā.” Te nu varētu dziedāt: ”Džons Brauns lasa vīniem ogas...”)

Mans tēvs bija Jānis Brauns no Limbažiem, emigrēja uz Angliju, es piedzimu Jorkšīrā, vecāki man deva vārdu - Džons...,vēlāk atgriezos tēva mājās, Limbažu pagastā, sāku darināt vīnus. Pārsvarā tirgoju 12 dažādu veidu ogu vīnus, bet kopumā man ir ap 25, pat no graudiem, dārzeņiem, bērzu sulas, gaiļbiksītēm, liepu ziediem, no ozolu lapām. Esmu gatavojis arī ķiploku vīnu. Tas gan vairāk draugiem domāts, ja nevēlas, lai viņi par daudz tā vīna izdzer. (Smaida.)

Un kā darina ozollapu vīnu? Mums taču vietām aug tik daudz ozolu!

Skotijā pazīst ozollapu vīnu. Lasa lapas, kamēr vēl mīkstas, maija beigās. Ieliek spainī, uzlej karstu ūdeni, kad atdziest, pieliek raugu, cukuru, garšvielas, skābumu, katru dienu maisa, pēc kāda mēneša lapas nokāš, gatavs – apmēram tā. (Smaida.)

Dodamies tālāk. Uz kāda galda skābētu kāpostu trauciņi, ar tik dažādām piedevām, tā vien liekas, ka smaržo... Pēc rudens? Ieraugām kazas sierus.Nogaršot aicina pārdevējs, šķelmīgi smaidīgs. Mmm.., gardi gan, neparasti pikanti. Pārdevējs smaida bārdā - Stefans no Ļaudonas, Madonas puses: (Šoreiz runā – vācu akcents.):

Tu esi dzīvojis Vācijā? Atbraucis uz Latviju audzēt kazas, gatavot sieru?

Esmu no „Burkānciema” (SIA „Burkānciems”). Gatavojam cieto, mīksto, Fetas, kazas sieru, arī sierus no govs piena. Mums ir 100 slaucamas kazas. Jau 6 gadus esmu Latvijā. Esmu no Austrumvācijas.

Kā tā? Latvieši brauc uz Vāciju strādāt, bet Tu atbrauci uz Latviju?

Kāda pircēja: „ Laukos jau daudzi šnabi dzer, citi aizbraukuši, nav kam strādāt, atbrauc vācietis un sāk...darīt.”

Stefans:

Nesaprotu, kādēļ latvieši brauc uz Vāciju. Latvijā taču ir liels potenciāls. Lauksaimniecībā nu gan te ko daudz darīt! Vācijā par daudz konkurences, par daudz cilvēku, par daudz strādnieku. Lai latvieši brauc atpakaļ un sāk... „audzināt”...100...kazas (Smejas). Labs siers sanāk!

Mežrozītes Kalnciema kvartālā...Skatos uz sarkanīgajām „ogām” burciņās. Pārdevēja acis zilas, kā debesis vasarā virs sārto mežrozīšu mākoņiem...jūras krastā. Pulveri, tēju maisījumi, ievārījumi, sīrupi, zefīrs, apaļas, sūkājamās konfektītes uz kātiņa – viss no, vai ar, mežrozītēm...

Guntis no Babītes pagasta:

Mūsu pašu mežrozītēs taču tik daudz „C” vitamīna! Īpaši ziemā tas vajadzīgs, lai nesaslimtu, stiprinātu imunitāti. Mums te ir mežrozīšu pulveris, tikai 3 g vajag (mazo karotīti), lai tā visai dienai pietiktu. Pulveri var likt klāt arī pie saldiem ēdieniem, jogurtiem, kefīriem, dzērieniem. Ir plāksnītes, sukādes. Dažādi ievārījumi, arī mežrozītes ar smiltsērkšķiem. Varu ieteikt „Sildošo tēju”, tās sastāvā - mežrozīšu plāksnītes, žāvēti āboli, cidonijas, ingvers. Ļoti aromātiska ir mežrozīšu tēja ar anīsu, kardamonu, citronu miziņām, cidonijām. Babītē 5 ha iestādījām mežrozītes. Visas receptes izstrādātas Dobeles Augļkopības institūtā un pārbaudītas laboratorijā. Mēs receptes paši izdomājam, bet viņi eksperimentē, pārbauda visu, nosaka katram produktam arī „C” vitamīna daudzumu.

Mežrozīšu augļos taču tik daudz sēkliņu. Kā jūs tos tīrat? Atceros, pati to darīju – ar mazu, smalku karotīti..., negāja ātri.

Nav vēl diemžēl tādas mehāniskas ierīces izgudrotas, kas šo tīrīšanu atvieglotu. Joprojām samērā lēns, smags roku darbs – izmantojam sietus, stampājam, spiežam...Vispirms caur vienu, tad otru, ja nepieciešams - trešo sietu...

Uz kāda galda ieraugu zaļas, spīdīgas paciņas, ar uzrakstu – „Patriotiskie plāceņi”. Njā,....ļoti....neparasts nosaukums...Lasu paciņas otrā pusē – izrādās, tas ir maisījums, no kura var pagatavot plāceņus. Sastāvā: pelēkie zirņi, sāls, kaltēti un smalcināti ķiploki,dilles, pētersīļi un...garšviela „Asumiņš”....Paciņas otrā pusē - "Patriotisko plāceņu" pagatavošanas recepte.

Cepuru tirgus diena.

Tad nu pie cepurēm beidzot. Ieraugām adītas cepures, šalles ar tautiskiem rakstiem, smalkām toņu pārejām. Skaisti, gaumīgi!

Pārdevēja Sandra stāsta:

Esmu no Ikšķiles. Daudzus gadus jau adām. Arvien domājam ko jaunu, meklējam, eksperimentējam. Vīrs palīdz, prot arī adāmmašīnas salabot. Viņš jau saprot, ka tas ir smags fizisks darbs. Bērni arī „pieslēgušies”. Viņi mums ir ideju meklētāji, fotogrāfi, diktē modi, pasaka, ko vilks, ko – nevilks. Strādājam savās mājās. Domāju, ka ir „jāiet pie tautas”, jārunājas ar cilvēkiem, lai saprastu – ko grib, ko negrib. Tagad vairāk pērk tos tautiskos, latviskos rakstus – dāvanām, ved radiem, uz ārzemēm. Arī daudzi jaunieši pērk tautisko rakstu adījumus. Es tomēr ticu, ka tie latviskie raksti sargā, un tāpēc tās sliktās enerģijas mums klāt netiks...

Jūsu jaunieši projām braukt netaisās?

Nē...Viņiem te ir ko darīt, jāpalīdz, jāada. Uzskatu, ka var aizbraukt, lai paskatītos, uzkrātu pieredzi, pamācītos, paskatītos pasauli. Bet braukt, braukšanas pēc, lai šķirotu kaut kur sēnes...Nu nē...Labāk tepat palikt, mājās,...pie tautiskiem rakstiem, Lielvārdes jostas, latviešu tautas dzīvesziņas...

Kalnciema kvartālā sarunājās: Jolanta Vikmane

Foto: Juris Putriņš

Attēlu galerija: `Patriotiskie plāceņi", cepures, mežrozītes, Džons Brauns...- Kalnciema kvartālā

Es jau sekoju jūsu jaunumiem www.fb.com/BeautyHealthMag!