"Laimīgās kājas"...Tibetas medicīna par veselību.

Austrumu mediķi svēti ievēro vienu no senās medicīnas pamatnoteikumiem – jebkura ārstēšana jāsāk ar nervu sistēmu, ar IŅJAŅ līdzsvara atjaunošanu organismā.

Cilvēkā cirkulē trīs galvenās bioenerģijas: iedzimtā (ģenētiskā) enerģija, kas saņemta no tēva vai mātes, barojošā enerģija, tas ir, enerģija, kuru mēs saņemam kopā ar barību, un aizsargājošā enerģija. Austrumu ārsts dziedināšanu sāk ar to, ka atjauno dezorganizēto bioenerģētiku, pārveido domāšanu, attīsta veselīgu uztveri un labestību, tas ir, labestīgu attieksmi pret cilvēkiem un apkārtējo vidi.

Lai varētu atgūt veselību, pirmā prasība ir prast atslābināties (relaksēties), atpūsties, saglabāt mieru.Austrumu gudrība vēsta: ”Atslābināšanās ir dzīvība, sasprindzinājums – nāve.” Tibetas klosteros skolniekiem vispirms māca atslābināšanās (relaksācijas) mākslu un prasmi krist. Kāpēc bērniem, kuri krīt ļoti bieži, lūzumi gadās retāk nekā pieaugušajiem? Galvenais izskaidrojums – bērni atslābinās, bet pieaugušie bieži vien to neprot darīt. Viņi nemitīgi ir nodarbināti, sasprindzināti un tāpēc visu laiku atrodas trešajā robežstāvoklī – starpstadijā starp veselību un slimību. Mūsdienu dzīves apstākļiem raksturīgo fiziskās, ķīmiskās, bioloģiskās un psiholoģiskās dabas faktoru summa noved ne tikai pie specifisku slimību (civilizācijas slimību) attīstības, bet arī pie tā, ka parādās trešajam stāvoklim piemītošie simptomi: neirastēnija, bezmiegs, uzbudinājums, galvassāpes, dermatīti u.c.

Relaksācija ir tāds apziņas stāvoklis, kad mūsu enerģija nekur netiek virzīta: nedz uz nākotni, nedz uz pagātni, tā ir šeit, kopā ar mums. Cilvēks ieslīgst tās siltumā, izbauda to, kas ir ar viņu tagadnes brīdī. Laiks apstājas...Prieku var izjust par šķietami visparastākajām lietām. Var priecāties par pastaigu, atcerēties, kādas izjūtas bija pavasarī, vasarā – zāles pieskārieni, rīta vējiņš, saullēkts, jūras viļņu šalkoņa, pļavas zāļu un ziedu smaržas, priežu meža sveķu aromāts, pirmie pūkainie pūpoli.. Būt tik mierīgiem, it kā sēdētu upes krastā un lūkotos tās plūdumā. Vai pastaiga pa mežu, parku – vismaz vienu stundu, klusā nostūrī, lai nekas netraucētu. Iet mierīgi, nesteidzoties, koncentrēt uzmanību uz elpošanu. Tai jābūt ritmiskai un vienmērīgai. Iedomāties, ka pastaigājaties ar brīnišķīgu pavadoni, jūs ejat blakus, saprotat viens otra domas, jūtas. Viena šāda pastaigas stunda atbrīvo no neirozes, noguruma, sapīkuma, piepilda ar enerģiju un iekšēju spēku. Relaksācija ir visaptveroša, tā ir gan prāta, gan ķermeņa atslābināšanās.

Un vakarā – pavisam vienkāršs paņēmiens ir silta vanna ar lavandas eļļu (10 pilieni ellas uz vannu ar ūdeni).

Medus ūdens – uzlabos noskaņojumu, sejas āda kļūs svaigāka un samtaināka.

Recepte: 1 ēdamkaroti medus izšķīdina 2 glāzēs silta ūdens un 5-7 minūtes apmazgā seju, pēc tam noskalo ar parastu nevārītu istabas temperatūras ūdeni.

Vēl viens atslābināšanās veids ir smiekli. Kāds indiešu zinātnieks 21 gadu ir pētījis smieklus un secinājis, ka smiekli atslābina muskulatūru, veicina barības sagremošanu un nervu sistēmas pozitīvā potenciāla atjaunošanu. Ir aprēķināts, ka cilvēkam dienā jāsmejas 17 minūtes. Tas ne tikai palīdz saglabāt veselību, bet arī pagarina mūžu....

Austrumos ir laba tradīcija – tā saucamā „kāju laime”. Tā izpaužas tādējādi, ka dzīvesbiedri pirms gulētiešanas viens otram masē kāju pēdas, kas ir visnotaļ veselīgi, jo uz pēdas ir „pārstāvēti” visi iekšējie orgāni. Uz pēdas iznāk 30000 nervu galu pāru. Ja masē kāju pēdas, tie viegli kliedē nogurumu, cilvēkam uzlabojas miegs un pagarinās mūžs.

Tibetas klosteros liela uzmanība tiek veltīta organisma garīgajai, fiziskajai un psihiskajai attīrīšanai. Lai izdziedinātu no slimībām tiek parakstīta garīga un fiziska attīrīšanās. Ir jāievēro arī Visuma 108 likumi. Daži no tiem:

  • -Ne ar vārdu, ne domu, ne darbību nedarīt ļaunu nevienai dzīvai būtnei.
  • -Ja nevari izpildīt, nesoli.
  • -Esi atsaucīgs pret labiem nodomiem.
  • -Nedomā ļaunas domas, jo doma ir bumerangs.
  • -Savu laimi meklē citu cilvēku laimē.
  • -Tiekties pēc garīgā, cildenā, vairīties no nenozīmīgā un mazsvarīgā.

Atcerēties un būt pateicīgam par savu eksistenci, par to, ka pastāv šī pasaule un...mēs tajā...Vismaz uz kādu brīdi „apglabāt pagātni”, lai nekas nenomāktu. Apturēt laika skrējienu un būt laimīgiem par to, kas ir tagadnē....

Informācijas avots: V.Vostokovs. "Tibetas lamas baušļi. Tibetas medicīna par veslību un ilgu mūžu."
Foto: Baiba Brunovska

.

Es jau sekoju jūsu jaunumiem www.fb.com/BeautyHealthMag!