Garīgi pasākumi ceļā uz ... veselību

Garīgi pasākumi ceļā uz ... veselību

Garīgi pasākumi veselības saglabāšanai un atjaunošanai

Ceļš uz atveseļošanos

„Šodienas slimības nav nekas cits kā dabas likumu pārkāpumi vakar.”(Seno persiešu sakāmvārds)

Ja esam harmoniski vienoti ar dabas likumiem, mēs gūstam divas būtiskas priekšrocības:

  • - Mēs spējam profilaktiski novērst slimības;
  • - Mēs spējam slimības pārvarēt un pēc tam iziet no šīs cīņas kā uzvarētāji un vēl stiprāki.

Pūles pilnveidoties un būt veseliem ļauj mums piedzīvot dabas likumu aizsardzību un drošības sajūtu. Drošību mēs varam atrast paši sevī, mums nav tā bezmērķīgi jāmeklē ārpus sevis. Antīkajā senatnē (Grieķija, Roma) dabas filozofija tās skaidroja ar nekārtību cilvēka prātā. Mūsdienās ar slimību saprot šūnu darbību nenormālu apstākļu ietekmē. Tomēr ir ļoti svarīgi noskaidrot slimību dziļākos un patiesos cēloņus: visām slimībām līdz pat 90% ir garīga izcelsme.

Pastāv garīgas dabas pasākumi, kurus ievērojot, ir iespējams vispār neslimot vai uzsākt pretdarbību, lai atjaunotu, saglabātu veselību.

1.Jāatbrīvojas no īpašajiem trūkumiem.Tas nozīmē, ka jāstrādā ar tiem trūkumiem, kuri īpaši traucē mūsu attīstību. Šajā gadījumā mēs sev palīdzēsim, izkopjot talantus. Viens no labākajiem profilakses pasākumiem – cik vien iespējams no trūkumiem atbrīvoties.

Daži trūkumi, kuri visbiežāk izraisa slimības:

  • Negatīvs dzīves skatījums. Cilvēks, kas visu apšauba un kritizē, nevar būt atvērts jaunām atziņām. Šaubas un negatīva kritika iedarbojas kā šķērslis. Tikai tas, kam atvērta dvēsele, spēj saprast patiesību.
  • Negodīgums pašam pret sevi. Šāda rīcība traucē jebkādu sevis izzināšanu un provocē attīstības apstāšanos. Iepazīt pašam sevi- savas stiprās un vājās puses – tas ir būtisks solis, lai pilnveidotu personību.
  • Nepietiekama pašdisciplīna. Cik vajadzīga ir pašdisciplīna, liecina izveseļošanās process smagu slimību gadījumos. Vajag tūliņ ķerties klāt problēmai un darīt to, ko uzskatāt par vajadzīgu. Milzīgais enerģijas grūdiens nāks par labu, un katrs nākamais solis būs arvien vieglāks. Atliekot izšķirošo lēmumu pieņemšanu vai pārkārtojumus, vienmēr radīsim vēl lielākas problēmas.
  • Stūrgalvība. Stūrgalvīga vēlēšanās iet savu ceļu bez gatavības uz pārkārtojumiem ir nevis pašdisciplīna, bet gan nepietiekam elastība. Lai tiektos uz attīstību, jāveicina talanti, jābūt rosīgam un jāiztur līdz galam.
  • Nepareiza līdzjūtība un nepareiza pienākuma apziņa. Šie trūkumi īpaši bieži parādās sievietēm kā „palīdzētgribēšanas sindroms”. Tie ierosina ilgstošus enerģijas zudumus un tādējādi novājina imūnsistēmu.

2. Vēlēšanās – ikviena pārveidojuma sākums. Vēlēšanās, kuras mums rodas, mūsu dzīvē nosaka visu. Tās paveic 99% no mūsu darba. Mēs laižam darbā gribu, kura vajadzīga ikvienā aktivitātē. Jau Gēte ir teicis: „Ja sapnim ar visu būtību tic, tad sapnis atpestī beigās.” Godīgi jāvēlas tikt skaidrībā par saviem trūkumiem un saskatīt parādību un situāciju cēloņus. Griba sākt pārveidojumus ir panākumu ķīla.

3. Jāpazīst domu ierosmes un tām jāseko. Vienmēr no jauna jāmēģina ņemt vērā mūsu saņemtās domu ierosmes, kā arī jāmācās atšķirt to raksturu. Tas nav vienāds visām ierosmēm, jo mēs saņemam gan brīdinājumus, gan arī kārdinājumus, vairākas domu ierosmes dienā. Tomēr – cik daudzām mēs pievēršam uzmanību un, ja arī esam tās reģistrējuši, cik daudzām pēc tam sekojam? Nav iespējams pazīt pilnīgi visas, taču šajā jomā vingrinoties var panākt ievērojamu progresu. Dabas likumu palīdzībai nevajadzētu kļūt par veltīgu mīlestības piedāvājumu.

4. Jāņem vērā sajūtas un tām jāseko. Sajūtas ir specifisks domu ierosmju veids, taču tās uzskatāmas arī par savdabīgu intuīciju. Taču pietiek jau ar to, ka mēs arvien labāk apzināmies šīs sajūtas un tām sekojam. Stūrgalvība, elastības trūkums, bailes no pārkārtojumiem bieži mums traucē uzticēties šīm sajūtām. Taču varam būt pārliecināti, ka saņemsim pareizo, ja atteiksimies no nepareizā, - tāds ir viens no dabas likumiem.

5. Jāsaprot, ka katru dienu dzīve sākas no jauna. Ir pilnīgi nepareizi dienām, nedēļām vai mēnešiem ilgi nēsāt sev līdzi apgrūtinošas un enerģiju laupošas pagātnes kļūdas kopā ar vainas apziņu. Jāmācās no kļūdām, jāmācās piedot un aizmirst. Svarīgi „uzkrāt” mācību procesu, to, ko esam jau iemācījušies kādā situācijā. Apņemamies vairs neatkārtot līdzšinējo kļūdu un sākt jaunu dzīvi. Patiesi iepriecinoši ir apzināties, ka katru dienu ir iespējams sākt jaunu dzīvi.

6. Jāprot atbrīvoties. Atbrīvošanās ir pretstats stūrgalvībai. Tas ir labākais darbs ar trūkumiem – stūrgalvību un uzpūtību. Tas nozīmē gatavību sevi pārveidot, pieņemt citu cilvēku domas un idejas kā savējās un akceptēt viņu izturēšanos. Tomēr tas nenozīmē visu uzņemt bez jebkādas kritikas un atdarināt. Pozitīvu pārveidojumu gadījumā dabas likumi ir augstsirdīgi. Atbrīvojušies no nepatīkamas vai kavējošas situācijas, tiekam dubulti atalgoti. Ja, piemēram, atsakāmies no vienas nepareizas draudzības, var iegūt divus īstus draugus.

7. Jāprot pazīt iepriekšējos brīdinājumus. Pastāv daži simptomi, kuri rāda, ka mēs lēnām, bet droši tuvojamies kādai slimībai. Tūlītēji pasākumi var novērst lielus zaudējumus.

-Miegs ir svarīgs indikators. Nespēja aizmigt vai aizgulēšanās, kā arī pārāk agra atmošanās jau ir brīdinājums. Tātad nav nopelnīts pietiekami daudz reģenerācijas enerģijas, kura nakts laikā tiek nodota mūsu rīcībā. Kaut kas tiek darīts nepareizi. Kaut kādā veidā tiek pazaudēta vai izšķērdēta enerģija. Der izpētīt, kur mēs „nositam” laiku, nodarbojamies ar „dzirnakmeņiem” vai arī esam apkrāvušies ar rūpēm vai nēsājam līdzi vainas sajūtu un nespējam atrisināt drosmes problēmu. Pārāk daudz sapņu naktī ir signāls, ka dienas laikā esam par daudz sapņojuši un neesam koncentrējušies.

-Mazi negadījumi. Ikdienas sīkās neveiksmes jau ir nepārprotama nelaimes zīme. Ar neveiksmē tiek saprasti gadījumi, kad tiek iešņāpts pirkstā, sastiepta kāja u.c. Tie ir negadījumi, kuri ir nedaudz sāpīgi, tomēr neapdraud dzīvību. Visas nelaimes, kuras notiek ar kājām vai rokām, nozīmē, ka mēs vai nu gatavojamies iesaistīties nepareizā pasākumā, vai arī esam apstājušies attīstībā. Rokām vai kājām vienmēr ir saistība ar atbrīvošanos. Mums vajag no kāda vai arī no kaut kā atbrīvoties, pārtraukt nepareizas attiecības ar cilvēkiem.

-Mazās depresijas. Arī tad, ja depresijas nav ļoti intensīvas un neturpinās ilgi (apmēram vienu vai, maksimāli, divas dienas) tās nedrīkst atstāt neievērotas kā nenozīmīgas. Tas nav normāls stāvoklis – tām jārosina pārdomas.

- Pārsteidzoši daudz problēmu attiecībās ar citiem cilvēkiem. Ja pārāk bieži ķildojamies vai dusmojamies, tad ir kļūdaini domāt, ka tur vainojami citi cilvēki. Vienmēr vajag pārdomāt savu izturēšanos. Jāpārbauda, vai neesam pārlieku jūtīgi vai agresīvi, vai kritiski neiejaucamies jautājumos, kas uz mums neattiecas. Varbūt pastāv arī drosmes problēmas, un mēs ļaujam sev kāpt uz galvas, ļaujam sevi izmantot. Ja vēl ir tieksme ātri sadusmoties, cilvēks arvien no jauna tiek izaicināts un pārbaudīts.

-Problēmas darbavietā. Var pastāvēt divējādas problēmas: cilvēks strādā neatbilstošā darbavietā vai arī darbs viņam vairs neatbilst, jo viņš nevēlas mācīties. Tādā gadījumā darbavietā būs cilvēki, ar kuriem viņš nespēj atrast kopēju valodu. Rodas sajūta, ka viss ir „piegriezies”, un tieši to vēlas panākt dabas likumi. Ja cilvēks nereaģē uz brīdinājumu, var gadīties, ka viņš paliek bez darba vai iestājas depresija. Var rasties organiskas slimības, piemēram, kuņģa un zarnu darbības traucējumi.

Iepriekšēji brīdinājumi ļauj vieglāk pamanīt un likvidēt kā lielākas, tā arī smagākas slimības, kuru novērošana prasītu būtiski vairāk laika un enerģijas.

„Cilvēki vēršas ar lūgšanām pēc veselības pie dieviem, taču veselība ir viņu pašu rokās.....”

(Demokrīts, apm. 460. g. pr.Kr.)

Informācijas avots: Elfrīda Millere-Kainca, Beatrise Šteingašnere „Ceļš uz atveseļošanos”

Ilustrācija: Sintijas Vikmanes grafikas darbs

Es jau sekoju jūsu jaunumiem www.fb.com/BeautyHealthMag!