"Par Dzīvības spēku un biti..." (Arvīds Ulme)

"Par Dzīvības spēku un biti..." (Arvīds Ulme)

"Satraucošie fakti, ka ar katru gadu arvien straujāk iznīkst bites un tas, ka atsevišķos reģionos to skaits ir samazinājies pat par 70%, patērētāju sabiedrību tā īsti nesatrauc. Tāpat kā šī laika pazīstamākā fiziķa Alberta Einšteina reiz izteiktais apgalvojums par to, ka tad, kad uz Zemes izzudīs bites, pēc 4 gadiem būs jāizzūd arī cilvēkam.

Es šoreiz nepakavēšos pie iemesliem, kāpēc izzūd bites, jo pamatā tur jau nav nekas jauns. Tā ir vēl viena liecība, ka vides situācija kļūst dzīvajai dabai arvien naidīgāka. Indes kļūst arvien neredzamākas un rafinētākas. No vispārējās sadzīves un lauksaimniecības ķimizācijas līdz visdažādāko starojumu intensitātes un to daudzkārtīgo pārklājumu palielināšanos. Ātri un noteikti mās visi tiekam ieslodzīti šajā mobilajā Zonā. Un diemžēl ne tikai cilvēki, bet arī... bites.

Kāpēc tieši 4 gadi? Ne jau medus vai bišu produktu trūkuma dēļ cilvēcei būtu jāaiziet postā. Arī augus aputekšno ne tikai bites. Acīmredzot dižajam fiziķim par bitēm bija zināms kaut kas vairāk. Kā precīzās zinātnes izcils pārstāvis viņš šo skaitli nav vis izdomājis, bet izrēķinājis. Interesanti, pēc kāds metodes viņš to darīja, kas bija šo aprēķinu pamatā? Tā kā viņš nebija kukaiņu vai lidoņu pētnieks, atbildi meklēju fizikas „lauciņā”. Un tā nonācu pie vēl viena izcila šī laikmeta fiziķa, Nobela prēmijas laureāta, profesora dr. Maksa Planka, kurš visu savu mūžu veltīja matērijas pētīšanai. Dr.Makss Planks savā priekšlasījumā ”Par matērijas būtību” 1944. gadā Florencē sniedza sensacionālu paziņojumu:

"Matērija rodas un pastāv tikai pateicoties kādam Spēkam, kas liek atomu daļiņām vibrēt un līdz ar to satur tās kopā.--- reāla, patiesa un īsta ir nevis redzamā, taču iznīcīgā matērija, bet gan neredzamais, nezūdošais Gars! Mūsdienās, kad cilvēks atrodas sāpīgā attālumā no Dieva un vairs netic Garam, kā visa radības Pirmpamatam, tieši vissīkākais un neredzamais ir tas, kas atkal izceļ Patiesību no materiālistiskās apmātības...”

/Šo citātu es atradu grāmatā, ko sarakstījis vācu biodinamiskās lauksaimniecības zemnieks – Karl-Ernst Osthaus „Izeja no krīzes”/

Bet, atgriežoties pie bitēm, rodas jautājums, kāds tām sakars ar to, ka mēs atrodamies „sāpīgā attālumā no Dieva”? Izrādās, ka vistiešākais—senrakstos vārds „bite” nozīmē-- Dieva kalpone. Cilvēki bez bites nevarēs pastāvēt tādēļ, ka viņiem vairs nebūs ‘’Dieva kalponītes’’, kura nodrošina augsni ar Dzīvības spēku. To spēku, kuram pateicoties ”rodas un pastāv matērija”. Izrādās, ka aplidojot ziedus, bite katram augam ‘’iepotē’’ bišu indi, kas ir ēterisko, citiem vārdiem sakot—Dzīvības spēku nesēja.

Bišu inde tiek arī uzskatīta par augstāko skudrskābes formu. Šeit der arī atgādināt vispārzināmu faktu, ka mežu platībās, kur izzūd skudras, drīz arī nokalst koki..., un ne jau tikai skudru neapkaroto kaitēkļu dēļ. Nesalīdzināmi svarīgāka skudras „”misija”” ir tā, ka viņa, apstaigājot meža augsni, apgādā to ar skudrskābi, tādējādi veidojot meža humusu, kas augsni dara dzīvu, vienlaicīgi novēršot sērūdeņraža, kas savukārt ir nervu inde, izplatīšanos...

Par bites vai skudras neredzamajiem brīnumdarbiem augsnes dzīvības spēku atjaunošanā varētu stāstīt un stāstīt, bet svarīgākais ir tas, ka samazinoties augsnē šiem dzīvības spēkiem, attiecīgi šie Dzīvības spēki samazinās arī šajā augsnē augošajos augos, kas savukārt ir dzīvnieku un cilvēku pārtika.

Ir noskaidrots, ka augsnes veselīgums vistiešākā veidā ietekmē cilvēka veselību. Jau franču zinātnieks profesors Voisin norādīja, ka „augsnes degradācijas un pakāpeniskās saindēšanas dēļ, ietekme uz cilvēka garīgo veselību, kļuvusi dramatiska!” Tādas slimības kā depresija, vispārējs gribas vājums, agresivitāte, hronisks bezspēks, nepārtraukts nogurums, neirozes un histērijas iemesls ir tieši šī Dzīvības spēku trūkums augsnē un tātad arī mūsu ikdienas uzturā.

Rūdolfam Šteineram reiz jautāja—kāpēc cilvēks par spīti savai zināšanai un sapratnei, nespēj īstenot savus labos nodomus? Uz to viņš deva tam laikam pārsteidzošu atbildi: „Tā ir uztura problēma! Tas, ko cilvēks šodien ēd, nedod viņam pietiekošu spēku, lai viņa garīgie impulsi realizētos dzīvē. Trūkst enerģijas, lai pārmestu tiltu no apņemšanās uz gribu un konkrētu darbību.”

Pēdējās desmitgadēs augsnes degradācija jau ir sasniegusi tādus apmērus, ka par augsni vairs nevar runāt kā par kādu dzīvību uzturošu sistēmu. Un tieši to pašu var teikt arī par šādā augsnē augošiem augiem. Ikviena šūna izstaro dažādas intensitātes gaismu ar kuras palīdzību ir iespējams noteikt tās kvalitāti. Tur, kur šī dzīvības enerģija (Dzīvības spēks) ir lielāks, tur parādās lielākas intensitātes gaisma. Šī gaišā dzīvības enerģija tiek ienesta nervu un smadzeņu substancēs un kalpo apziņas procesiem. (Ne velti par apdāvinātu un jauku cilvēku saka, ka tam ir ‘’gaiša galva’’ vai ka tas gan ir ‘’gaišs cilvēks’’. )

Diemžēl, kā liecina jaunākie pētījumi – augos šī Gaismas, t.i., dzīvības enerģija ar katru gadu arvien samazinās un attiecīgi samazinās arī mūsu uztura kvalitāte, tā kļūst arvien bezdzīvīgāka. Ir pierādīts, ka tos augus, kas auga vēl pirms gadiem 50, vairs nevar salīdzināt ar tiem augiem, kas tiek pārdoti tagad. Dzīvības spēku samazinājums ir vienkārši dramatisks. Un tā piepildās paredzējums, ka cilvēki sēdēs pie pilniem ēdienu traukiem un būs badā. Tā, piemēram, silīcija saturs augsnē samazinājies vairāk kā par 50%. Attiecīgi samazinās augos silīcijskābe un līdz ar to gaisma, jo tā tiek uzņemta tieši caur silīcijskābi. Savukārt gaismas trūkuma dēļ, augi vairs nevar veidot pilnvērtīgu olbaltuma substanci un tādēļ tajos tiek ražots arvien mazāk minerālvielu, mikroelementu, enzīmu un dzīvu vitamīnu. Tā, sekojot ģeniālā enerģijas un gaismas zinātnieka Alberta Einšteina teorijai, mēs esam nonākuši pie vairākiem secinājumiem :

Pirmkārt - skaidrs, ka veselīgu gara un apziņas stāvokli mēs varam sevī uzturēt tikai tad, ja savā uzturā lietosim dzīvību uzturošu pārtiku.

Otrkārt - skaidrs, ka šāda pārtika var augt tikai veselīgā, ar gaišo Dzīvības spēku apdvestā augsnē.

Treškārt - lai cilvēce un tās kultūra varētu pastāvēt arī nākamībā, ir jāsāk ar augsnes dziedināšanu, jo cilvēks dzīvo no tā, ko ražo zeme.

Augsnes atveseļošanas ceļi ir sen zināmi un gadu desmitiem pārbaudīti praksē. Pamatā ar to šobrīd reāli nodarbojās biodinamiskā lauksaimniecība, kuras popularizēšanā, Atmodas sākumā, aktīvi piedalījās arī Vides aizsardzības klubs, kad Pāvila Raudoņa vadītās VAK Biodinamiskās lauksaimniecības programmas ietvaros, kopā ar vācu zemniekiem, apbraukājam krustu šķērsām visus Latvijas laukus.

Diemžēl, savulaik, tika darīts viss iespējamais, lai tikai nekas tāds te Latvijā neuzplauktu. Pat bioloģiskās lauksaimniecības atbalstīšana tika izvērsta tikai kā šī atbalsta imitācija. Bet atcerēsimies, ka biodinamiskā lauksaimniecība radās kā alternatīva grūtībās nonākušai bioloģiskai lauksaimniecībai, jo tāda konvencionālā ķimizētā saimniekošanas metode toreiz vēl nemaz neeksistēja.

Es ticu, ka nav tālu tas laiks, kad noziegumus pret augsni (māti Zemi) klasificēs kā noziegumu pret cilvēci. "

Arvīds Ulme

Foto: Jolanta Vikmane

2. attēls - foto no jauno mākslinieku izstādes "Spriedze" - Zīles Ziemeles glezna "Zumm Bzzz"

Attēlu galerija: "Par Dzīvības spēku un biti..." (Arvīds Ulme)

Es jau sekoju jūsu jaunumiem www.fb.com/BeautyHealthMag!